3. martā tika publiskots paziņojums, ka LM veiks izmaiņas adoptētāju, aizbildņu un audžuģimeņu sistēmā. Sasniegums, ar kuru viņi ļoti lepojas.
VĒSTURE:
Daudz iepriekš gan sarunās, gan sarakstēs aizstāvēju ideju, ka adoptētājiem un aizbildņiem ir jābūt iespējai saņemt algas kompensāciju (idejiski vecāku pabalstu) vienu gadu kopš bērna
ievietošanas ģimenē neatkarīgi no bērna vecuma, jo uzskatu, ka esošā kārtībā diskriminē audžuvecākus. Ir svarīgi, lai ģimenei būtu iespēja adaptācijas laikā būt ar bērnu. Ierēdņi man nepiekrita
un sarunas nevedās. Viņuprāt, adoptētāji vēlas īpašas priviliģējas jeb iedzīvoties uz bērnu rēķina.
Pēc mana lūguma deputāte Liene Liepiņa 2013. gadā iesniedza savus priekšlikumus Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumiem, kas paredzētu iepriekšminēto. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
vadītāja Barčas kundze viņu pierunāja atsaukt priekšlikumus (lai nekavētu grozījumu paketes virzību), to vietā ierosinot organizēt Sociālās drošības apakškomisijas sēdes, kurās deputāti
izdiskutētu un pieņemtu principiālus lēmumus saistībā ar atbalstu audžuvecākiem.
2013. gada 19. novembrī notika pirmā šāda sēde. Tajā LM pārstāvēja Linda Liepa, kura savā prezentācijā uzsvēra, ka adoptētājiem ir tieši tie paši pabalsti, kas citām ģimenēm, jeb nav pilnīgi
nekādas atšķirības un viņu provizoriskajā modelī, pie nosacījuma, ka adoptētājs 6 mēnešus var saņemt algas kompensāciju, lai izmantotu atvaļinājumu, tika uzsvērts, ka tad adoptētāji būtu
priviliģētāki nekā citi vecāki. Un kā bonuss tika akcentēti tie 35 Ls pirmsadopcijas laikā, par kuriem LM pārstāve nezināja, pie kādiem nosacījumiem tie pienākas. Deputāti bija gan kritiski pret
LM sniegto informāciju un lūdza mani uz nākošo sēdi sagatavot apkopojumu par to, kāds atbalsts adoptētājiem būtu pietiekams un veicinātu lielāku bērnu adopciju.
10.12.13. bija nākošā sēde, uz kuru LM bija uzdots sagatavot priekšlikumus pabalstiem ar aprēķiniem. Viņi uzskata, ka jāizmanto tikai jau esošie pabalsti, tos ceļot. Priekšlikuma variants
paredzēja, ka sociāli apdrošinātas personas varētu saņemt 60% apmērā (tātad par 10% mazāk kā vecāku pabalsta gadījumā) un tikai pirmsadopcijas perioda laikā jeb tie būtu līdz 6 mēnešiem. Man tas
viņu variants nepatika.
Tālāk LM organizēja diskusijas par katru aprūpes formu. Es netiku uz to, kura bija par adoptētājiem, bet piedalījos par aizbildņiem. Pēc tam dokuments tika sūtīts komentāru sniegšanai pa e-pastu.
Nepatīkams pārsteigums tajā bija atsauce uz plānotajiem CL grozījumiem, kas paredz potenciālo aizbildņu loka sašaurināšanu - LM atsaucās uz grozījumiem tā it kā tie garantēti stāsies spēkā kaut
nebija vēl nonākuši līdz Saeimai un izdiskutēti kur nu vēl pieņemti. Tā sakarā arī LM kategoriski noraidīja domu par to, ka arī aizbldņiem būtu iespēja saņemt algas kompensāciju pēc bērna
ievietošanas ģimenē neatkarīgi no bērna vecuma. Arguments bija, ka aizbildņi būs tikai radinieki un tiem nekas nav jāmaksā (grozījumi gan to neparedzēja un arī radinieki nenozīmē, ka bērns
dzīvojis ar tiem vienā mājsaimniecībā un nav adaptācijas laika). Tāpat bija jautājums par aizbildņu atlīdzību - es aizstāvēju ideju, ka tai, ja vispār ir, ir jābūt simboliskai un nav pielīdzināma
algai, jo aizbildnis aizvieto vecākus jeb nodrošina ģimeni bērnam un atlīdzība diskreditē ģimenes jēdzienu. LM šo punktu iekļāva ar trīs variantiem, no kuriem ministri, protams, izvēlējās
lētāko jeb nemaksāt vispār atlīdzības aizbildņiem. Pret to aktīvi un nesekmīgi iebilda Tiesībsargs. Kopumā kopējā tendence
pozitīva.
Koncepcijā iekļautās "Azotes" idejas:
Atbalsts adoptētājiem pirmsadopcijas laikā.
Rezultāts nav tāds, kā gribēju, bet ir krietni labāk kā šobrīd esošais finansējums. Visticamāk par šo jautājumu vairāk nerunāšu.
Obligātās apmācības adoptētājiem
Par šo arī ļoti daudz esmu runājusi. Pirmā pilotgrupa jau bijusi. Apmācībām vajadzētu ne tikai uzlabot adoptētāju zināšanas par sāpināto bērnu audzināšanu, bet arī mazināt izolētību.
Vienāds pabalstu bērna uzturam aizbildnībā un audžuģimenē - divkāršā valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā atkarībā no bērna vecuma:
Virmoja daudz un dažādas idejas par to, kādam jābūt uzturlīdzekļu apmēram pieņemta bērna gadījumā. Līdz kādā Saeimas sēdē es teicu, ka nav vajadzības izgudrot kaut ko jaunu un pietiek attiecināt
uz visiem jau MK noteikumos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kas jānodrošina vecākiem.
Vienlaikus paredzēts izvērtēt valsts un pašvaldību kompetenci ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai un līdz 2017.gada 30.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par
iespējamiem risinājumiem turpmākai finansēšanas kārtībai bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai.
Tas ir svarīgi, kā noteiks finansu plūsmu. Mana ideja un priekšlikums bija noteikt, ka ģimeniskās formas finansē valsts, bet aprūpes iestādes finansē pašvaldības - lai pašvaldībai izdevīgāk būtu
meklēt bērnam ģimeni nevis vietot iestādē. Arī šo ideju ierēdņi pārtvēra. Laiks rādīs, kā un kas šajā jautājumā tiks nolemts.