Sarežģītais termins "sociālās garantijas"

Kā jau iepriekš minēju, tad 26. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika diskutēts un lemts par ārzemju adopciju no audžuģimenēm, kas saskaņā ar ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 21. pantu ir nelikumīga. Neskatoties uz to ierēdņi aizstāv šādas adopcijas. Viens no argumentiem par labu tām, ko savā runā akcentēja VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa, bija sociālās garantijas, kuras ģimene pilngadību sasniegušajiem jauniešiem vairāk nodrošinot, nekā tās ir audžuģimenēs augušajiem.

Doma bija labi saprotama un manā skatījumā nekorekta manipulācija, kurai deputāti pakļāvās, piekrītoši mājot ar galvu. Tā kā, manuprāt, ierēdņi, īpaši tik augsta līmeņa, nedrīkst atļauties nesakarīgi mētāties ar kontekstam neatbilstošiem jēdzieniem, tādejādi apzināti maldinot deputātus, tad es rakstiski lūdzu Lailu Riekstu-Riekstiņu paskaidrot lietotos jēdzienus.

Man jau no paša sākuma bija skaidrs, ka uz sakarīgi formulētu atbildi velti cerēt un VBTAI arī šoreiz nelika vilties. ->

Uz pirmo jautājumu par to, kas ir ģimene, kaut nepilnīgi tomēr atbilde bija sniegta.

Ar otro jautājumu tik raiti nav vedies un saprotams, ka nekādas sociālās garantijas ģimenēs augušajiem jauniešiem, pilngadību sasniedzot, pretēji iepriekš apgalvotajam NEPIENĀKAS. Viss ir jānodrošina tikai vecākiem, kas problēmu gadījumā var vērsties pēc palīdzības pašvaldības sociālajā dienestā jeb tieši tāpat kā audžuģimenes gadījumā tas ir atkarīgs tikai no šīs ģimenes pašas labās gribas un no iespējām.

Secinājums: audžuģimenēs augušie bērni  ir labāk nodrošināti pēc pilngadības sasniegšanas, jo papildus ģimenes sniegtajam atbalstam, kas ir atkarīgs tikai no šīs ģimenes pašas labās gribas un no iespējām, viņiem pienākas arī valsts un pašvaldības noteiktās sociālās garantijas, kas ir krietni vairāk par neesošo valsts atbalstu adoptēto bērnu gadījumā. Tad AR KO adopcija ir izdevīgāka bērnam? Par valsti viss skaidrs - tā ir laba iespēja ietaupīt uz neizmaksāto sociālo garantiju rēķina.