Par ārzemju adopciju

Šodien notika jau otrā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, kurā skatīja jautājumus par ārzemju adopciju. 18. marta sēdē Zvannieku mājas vērsa komisijas uzmanību tam, ka ANO konvencijas par bērnu tiesībām 31. punkts ir kļūdaini tulkots un tas ir iemesls, kāpēc Latvijā pretēji likumā noteiktajam tiek pieļauta bērnu adopcija uz ārzemēm. Tendence ir satraucoša, jo pagājušajā gadā 68 bērni tika adoptēti uz  ārzemēm no audžuģimenēm un 63 no bērnu namiem. Tā kā SOS bērnu ciematu ģimenes tāpat kā citas NVO ģimenes tipa aprūpes iestādes, kas nodrošina bērna augšanu ģimenē vai tai pietuvinātajos apstākļos skaitās bērnu nami, tad tā proporcija ir vēl izteiktāka.

Saskaņā ar likumu adopcija tiek atbalstīta, lai nodrošinātu bērnam ģimenisku vidi. Katrs no ģimeniskas vides adoptēts bērns samazina bērnu namos dzīvojošo bērnu iespējas augt ģimenē. Nerunājot par to, cik ļoti traumējoša ir šāda ģimeņu maiņa bērnam.

Tā kā par 18. marta sēdi mēs uzzinājām tikai iepriekšējā dienā, tad man diemžēl nebija iespējas tajā piedalīties. Šodien šī tēma tika turpināta un no NVO pārstāvjiem tajā piedalījos es kā Azotes pārstāve un Zvannieku mājas pārstāve Sandra Dzenīte-Cālīte.

Komisija vienojās, ka konceptuāli neatbalsta bērnu adopciju uz ārzemēm no audžuģimenēm.

Pielikumos biedrības "Azote" un biedrības "Zvannieku mājas" komisijai iesniegtās vēstules.