Valdības rīcības plāna projekts

Janvāra vidū no MK jaunumiem uzzinājām par to, ka tiek strādāts pie Valdības rīcības plāna un NVO aicinātas iesniegt savus priekšlikumus. LM nebija uzskatījusi par vajadzīgu mūs par to informēt un izrietoši priekšlikumu sagatavošanai bija tikai divas dienas laika. Zemāk dokumentā pievienoju savus sagatavotos priekšlikumus.

Tagad pēc 4 mēnešiem saņēmām LM apkopoto rīcības plāna projektu, kurā iekļauti organizāciju un institūciju priekšlikumi un ar tiem saistītie komentāri. Atkal jau mums bija tikai divas dienas laika, lai to komentētu. Zemāk pievienoju rīcības plāna projektu. Atsevišķu organizāciju sūtītie priekšlikumi ir apvienoti kā alianses. ->

Vērtējot plāna projektā sadaļu par bērnu ārpusģimenes aprūpi, kopumā secinājām, ka izvirzītie uzdevumi ir pārāk vispārīgi un nav noteikti konkrēti pasākumi un kritēriji, lai praktiski uzlabotu situāciju ārpusģimenes aprūpē.

Lai varētu nodrošināt bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesības uz aprūpi ģimeniskā vidē ir jāizstrādā koncepcija bērnu aprūpes veicināšanai ģimeniskā vidē, ietverot audžuģimeņu kustības tālāku attīstību, iespējamu diferenciāciju un atbalsta sistēmas pilnveidei aizbildņiem, audžuģimenēm un vietējās adopcijas atbalstīšanai.

Esošajā rīcības plānā ir paredzēts izstrādāt vairākas koncepcijas, uzskatām, ka arī koncepcijai par bērnu aprūpes veicināšanu ģimeniskā vidē ir jābūt, jo šobrīd bērnu tiesības būtiski tiek pārkāptas ievietojot bērnus institūcijās (īpaši jaunākā vecuma bērnus līdz 3 gadiem) un nenodrošinot pietiekamu atbalstu un uzraudzību ģimenēm, kuras pieņēmušas bērnus aprūpē, kā rezultātā bērni atkārtoti cieš no vardarbības.

Ja šāda koncepcija netiek izstrādāta un ieviesta Latvija turpina pārkāpt bērna tiesības uz atbilstošu aprūpi.

Kopumā secinām, ka neviens neko pēc būtības mainīt nevēlas un turpinās tikai darbības imitācija. Mani šajā projektā nošokēja piebilde par aizbildņiem, kuri saskaņā ar CL grozījumiem varēšot būt tikai šaurs personu loks (radinieki) līdz ar to tiek noraidīta ideja par aizbildnības popularizēšanu un veicināšanu. Aizbildnība ir iespēja juridiski nebrīviem bērniem dzīvot ģimenē un ģimenei pārstāvēt bērna intereses (otra iespēja ir audžuģimenes, bet tās nodrošina tikai aprūpi un ir pilnīgi beztiesīgas bērnu interešu aizstāvībā). Piebildīšu, ka nav tādu oficiālu CL grozījumu - līdz ar to nav skaidrs, kāpēc ministrija atsaucas uz spēkā neesošiem grozījumiem (Saeimā iesniegtajos nav šāda punkta), nerunājot par to, ka jebkuri grozījumi var būt arguments tikai pēc to apstiprināšanas.

Šobrīd gandrīz ceturtā daļa aizbildnībā esošajiem bērniem aizbildnis ir neradinieks. Pārējiem ir radinieki. Tā kā aizbildnībā ir visvairāk bērnu (ap 6000), tad statistiski ar aizbildņiem ir visvairāk problēmu, bet... tās ir tieši ar radiniekiem pārsvarā. Ar neradiniekiem aizbildņiem nav vairāk problēmu kā ar audžuģimenēm un adoptētājiem. Tomēr audžuģimenes ir ērtas, jo ar tām viegli manipulēt to beztiesiskuma dēļ, bet adoptētāji ir lielisks veids kā atbrīvoties no atbildības par bērnu vispār. Situācijā, kad nav pietiekoši daudz audžuģimeņu, bet adoptētāju skaita pieaugums nepalielina adopcijai pieejamo bērnu skaitu jeb pēc būtības nerisina problēmu, aizbildnības apzināta graušana ir bērnu interešu pārkāpums un lobē tikai institūciju intereses un ērtības.