Šodien kopā ar SOS ciematu asociacijas un Sociālo pakalpojumu aģentūras pārstāvēm biju uz tikšanos ar labklājības ministri Ilzi Vinķeli. Tikšanās mērķis bija uzzināt to, kāda ir ministrijas vīzija un ko plāno darīt, lai uzlabotu bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes sistēmu un situāciju vispār. ->
Secinājums - tikšanās bija bezjēdzīga. Ministre laipni mūs uzklausīja, bet radās iespaids, ka viņai nav īsti saprotama vajadzība pēc deinstitucionalizācijas plāna un ko tāds vispār nozīmē. Ministrijas nostāja ir tāda, ka viņi jau dara visu iespējamo un stratēģiski mums piekrīt līdz ar to nesaskata problēmas. Tik nez kāpēc visa tā darbība vairāk izskatās pēc darbības imitācijas un reālus priekšlikumus noraida ar argumentiem, kas liecina, ka tie vispār netiek aplūkoti pēc būtības.
Ministres ieteikums mums bija attīstīt sadarbību ar pašvaldību savienību, jo tā iebilst pret izmaiņām un vispār uzskata, ka institucionālā aprūpe ir labs risinājums.
Papildinājums: kopā ar Valdības rīcības plāna projektu saņēmām ministres atbildi saistībā ar mūsu tikšanos. Secinājums - ne tikai nav plānotas reālas izmaiņas, bet arī sadarboties ar mums vairāk nevēlas jeb atsakās no diskusijām.
Write a comment