LM organizētās diskusijas par ārpusģimenes aprūpi

Maijā 10. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijas sēdē tika uzdots LM izveidot darba grupu par ārpusģimenes aprūpi. LM nolēma uzrīkot diskusiju ministres vadītajā Bērnu tiesību aizsardzības komisijas sēdē. Tā kā sēdi dažādu apstākļu dēļ nevarēja apmeklēt visas amatpersonas, tad tā nevarēja notikt un rezultātā notika kā tikšanās ar diskusijām. -> 

Pirms diskusijām LM mēs - atsevišķi tās dalībnieki, kuri pārstāv praktiķu daļu, satikāmies, lai formulētu savu viedokli, kuru pēc tam arī Saeimas deputāte Liene Liepiņa iezīmēja kā diskusijās aplūkojamo jautājumu struktūru:

1. Aprūpes sistēma:

-  nepieciešamība paplašināt un dažādot aprūpes formas,

- jāveicināt to, ka zīdaiņi uzreiz nonāk ģimeniskā aprūpē,

- jāveidot potenciālo aizbildņu saraksts, kuriem var piedāvāt bērnus

- bērnu adopcija uz ārzemēm nav pieļaujama

- jāpārdomā institūciju definīcija

 2. Finansēšanas sistēma:

- algotas profesionālas audžuģimenes;

- finansu sadalījums ir pēc principa "nauda seko bērnam"

- adoptētāji un aizbildņi var saņemt vecāku pabalstu pirmo gadu pēc bērna ievietošanas ģimenē

3. Izglītības un atbalsta sistēma:

- jābūt brīvi pieejamiem psihologiem

- jāveido atbalsta centri, kuros var ievietot bērnus, lai ģimenei būtu iespēja atpūsties

4. Terminoloģija:

- ārpusģimenes aprūpe jānomaina pret alternatīvo aprūpi

- prioritāte ir ģimeniska aprūpe nevis juridisks formulējums

Diskusiju laikā tika aptverti galvenie sāpīgie jautājumi, bet tās nebija saturiski konstruktīvas, vairāk kā problēms formulējošas.

Noslēgumā aktualizējās jautājums par to, ko jau iepriekš esmu runājusi, ka tieši finansējuma sadalījums, kad valsts finansē mazo bērnu aprūpi iestādēs, nemotivē pašvaldības šiem bērniem meklēt ģimenisku aprūpi un vispār viņu lietas risināt. Līdz ar to kā risinājums būtu valstij atteikties no mazo bērnu aprūpes finansēšanas. Un manā skatījumā arī no slimo bērnu aprūpes apmaksāšanas, lai neveicinātu to, ka bērni sāktu kļūt slimāki. Tāpat arī es runāju par to, ka būtu nepieciešams pārskatīt institucionālās aprūpes noteikumus un nedrīkstētu būt pieļaujams, ka vienam aprūpētājam drīkst būt vairāk kā divi zīdaiņi aprūpē. Līdz ar to diskusija noslēdzās vienojoties, ka augusta beigās mēs atkal satiekamies, lai caurskatītu likumus un noteikumus, kas attiecas uz institucionālo aprūpi.