Civillikuma grozījumi

Šodien Saeima 1. lasījumā pieņēma diezgan apjomīgus CL grozījumus, kas skar arī ar adopciju saistītos jautājumus. 

Būtiskākie manā skatījumā:

• Tiek noteikta maksimālā vecuma starpība, kāda pieļaujama starp adoptētāju un adoptējamo - 45 gadi. Līdz šim likumā bija noteikta tikai minimālā vecuma starpībai. Un kā izņēmumi tiek pieļauti gadījumi, kad starp vecāku un bērnu jau ir izveidojušās tuvas attiecības jeb adoptē aizbildnībā vai audžuģimenē ņemtu bērnu.
• Tiek atvieglots process, adoptējot no aizbildnības - iesniedzot adopcijas pieteikumu, aizbildnim būs jādod norēķins bāriņtiesai un pēc tam, kad adopcija tiks apstiprināta, aizbildni atlaidīs no pienākumu veikšanas. Līdz šim aizbildnis nedrīkstēja adoptēt un bērnam bija jāieceļ cits aizbildnis līdz adopcijas apstiprināšanai, kas radīja neērtības, kuru dēļ daudzi atlika adopciju.
• Ārzemēs dzīvojošajiem LR pilsoņiem un nepilsoņiem būs prioritāras tiesības uz Latvijas bērniem, kuriem pieņemts lēmums par ārzemju adopciju. Līdz šim bija līdzvērtīgi.
• Tiek izņemta ārā no likuma iespēja adoptējot mainīt vārdu bērnam  - tas nozīmē, ka adoptētāji varēs pievienot otru vārdu vai, ja bērnam jau būs divi vārdi, tad vienu no tiem mainīt. Tas tiek pamatots ar uzskatu, ka vārds ir būtiska bērna identitātes daļa.
• Tiek noteikts, ka adoptējamā dzīves vietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt. Līdz šim aizbildnim bija tiesības nepiekrist bērna nodošanai adopcijā.

Līdz 1. septembrim var iesniegt var iesniegt priekšlikumus. Plānoju protestēt pret pēdējiem diviem punktiem:

• Uzskatu, ka nedrīkst uzspiest ģimenei saglabāt bērna vārdu, jo visbiežāk adoptētāji ir latvieši un visbiežāk adoptējamie ir krievvalodīgo bērni ar krieviskiem vārdiem. Ja, piemēram, Līga un Pēteris Bērziņi adoptēs Gaļinu, tad rezultātā viņa kļūs par Maiju Gaļinu Bērziņu un visur šie divi vārdi būs jāmin. Diez vai arī Gaļina Bērziņa būtu labāks risinājums latviskiem vecākiem.
• Šobrīd adopcija Latvijā ir noteikts kā sava veida pašmērķis un šis grozījums principā nozīmēs to, ka aizbildnis būs spiests adoptēt vai arī riskēs zaudēt bērnu, paverot plašas iespējas bāriņtiesām iejaukties. Tas apdraud bērnus, kuri dzīvo ģimenēs, kuras kādu iemeslu dēļ nevar vai negrib adoptēt. 

Inese